




20.2 ÉGLISE DE VELOURS smaržūdens
Parīze, 1997. gada jūlijs: augstās modes darbnīcā rit pēdējie sagatavošanās darbi skatei. Samta krēsli, audumu ruļļi un zīds piepilda telpu, kur darba klusumam piemīt gandrīz svinīgs raksturs. Šī atmiņa iedvesmojusi Église de Velours — samta baznīcu, kur vīraka smarža kļūst tuva ādai.
Tas ir koksnīgs ambras un muskusa aromāts ar vīraku kā galveno tēmu. Olibanuma sveķi un mirres savienojas ar hinoki koksni, savukārt muskusa salikums piešķir samtainu maigumu. Sveķu noskaņa paliek apcerīga, taču tās iespaids nav tikai telpisks vai attālināts — tas kļūst silts, ķermenisks un juteklisks.
Église de Velours vīraku atklāj kā glāstu, nevis asus dūmus vai aukstu akmeni. Pūderainās un koksnīgās nianses saglabā smalkumu līdzās sveķiem, bet muskuss tos padara maigākus. Modes darbnīcas un baznīcas līdzība te izpaužas svinīgā noskaņā: audumu greznība un klusums savienojas ar siltu, personisku aromāta tuvību.
Aromāta notis
Izvēles ieteikumi
Lietošana
Sastāvs un drošības informācija
Ražotājs vai atbildīgā persona ES
Izvēlieties variantus




